Nepārlaužams

Kaut uz brīdi pazust, pazaudēties Baltā mierā pievērt acis, noticēt Elpu aizturēt un dzirdēt - uz šīs takas neesmu viens Kaut uz brīdi spēku sevī ieraudzīt Kaut uz brīdi aizmirst, aizmirsties Izdzēst grūto, no steigas atgūties Atlaist ikdienu un rūpes, ļaut tām sniegā izbalēt Just, ka sāksies viss no jauna un būs miers Viss, kas nomācis, uz brīdi atkāpsies Kaut uz brīdi diena apstāsies Domas pierimsies, ziema atkāpsies Kaut uz brīdi diena apstāsies Domas pierimsies, ziema atkāpsies Pilna trolejbusa vidū kāds sabrukumā raud Jo tā visa ir par daudz, sāpes smacē un žņaudz Sāļas atmiņas līst pāri vaigiem uz grīdas Dziļas dusmas un spīts liek gribēt aiziet tev līdz' Uz to vajag spļaut, to vajag sist, to vajag dedzināt un sodīt Būt naglai tajā pēdā, kuŗa nāca tevi nomīt Kad tev zog kaut ko tādu, kam vēl nezināji nozīmi Vajag uzvarēt to spēli, kas nebija pret tevi godīga Padodies, tava aizsardzība satriekta Tagad zini, kas stāv aiz tā dziļā skatiena Vairs nav nekā, pazūd visa pilsēta Bet tagad tu zini, kur spēku dabū stipri cilvēki Tās lietus lāses, kas pil uz manas galvas Pazūd nebūtībā, vienkārši tiek izskaustas Mans fiziskais fiasko pret dzīvu garu Es šodien atkal piecēlos ar domu - es to varu Ir jauna diena, es jūtu spēku sevī Es esmu gatavs cīņai, nāc man pretī Man ir kāds, dēļ kā to darīt, pareizi Es jau redzu to prieku, es to paveicu Kaut uz brīdi diena apstāsies Domas pierimsies, ziema atkāpsies Kaut uz brīdi diena apstāsies Domas pierimsies, ziema atkāpsies Kaut uz brīdi diena apstāsies Domas pierimsies, ziema atkāpsies Vējš, kas rauj no saknēm laukā Ceļš, kas dzen mani arvien augstāk Nē, šīs sāpes man nav jaunas Bet es esmu spēks nepārlaužams Uz brīdi apstāsies Uz brīdi pierimsies Diena apstāsies Domas pierimsies Ziema atkāpsies Nē, tu neesi viens