Dziesmiņa par krāniņiem un sirsniņām

Un vienam krāniņš par garu Bet otram krāniņš par īsu Un trešam oliņa tik viena Bet ceturtam nav vispār Un vienam sirds deg krāsns vietā Bet otram sirds deg klusā vietā Un trešam sen jau sadegusi tā Bet ceturtam ir tikai krāniņš Krāniņ, krāniņ netrako tik daudz Pie velna Freidu - viņam vairs nav ļauts Un mazai sirsniņai tik ļoti, ļoti sāp Tādēļ tu stāvi biksēs un nevis laukā kāp Un vienām visu laiku gribās Bet otram ir izspiedušās ribas Un trešam diemžēl nav ar ko Bet ceturtam, ak, nerunāsim par to Un vienam sirds deg krāsns vietā Bet otram sirds deg klusā vietā Un trešam sen jau sadegusi tā Bet ceturtam ir tikai sirds Krāniņ, krāniņ netrako tik daudz Pie velna Freidu - viņam vairs nav ļauts Un mazai sirsniņai tik ļoti, ļoti sāp Tādēļ tu stāvi biksēs un nevis laukā kāp Bet ne jau tikai krāniņi ir tādi Ir arī citas problēmas Kā būtu, piemēram, ar atomkaru Vai cilvēces iznīcinošo varu? Un vienam sirds deg krāsns vietā Bet otram sirds deg klusā vietā Un trešam sen jau sadegusi tā Bet ceturtam ir tikai krāniņš Krāniņ, krāniņ netrako tik daudz Pie velna Freidu - viņam vairs nav ļauts Un mazai sirsniņai tik ļoti, ļoti sāp Tādēļ tu stāvi biksēs un nevis laukā kāp Krāniņ, krāniņ, krāniņ krāniņ netrako tik daudz Krāniņ, krāniņ - vairs nav ļauts Krāniņ, krāniņ...