Aizvējā

Tas notika citā posmā darba un asins pilnā Tumsa - priekšrocība un ceļš dubļu klāts Ienāca no āra cilvēks bez satura Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā Un atkal ceļā braukšu , vari atstāt savas drēbes Viņai vienmēr došu labāko apsolos Šajā nāves pasaulē, kur bezcerīgi cīnās Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā Pēkšņi apgriezos, tur viņa stāvēja Ar sudraba sprādzi ap kāju un ziediem matos Viņa lēnām pienāca un satvēra manas sāpes Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā Tagad starp mums siena, kaut kas pazaudēts Pieņemu pārāk daudz jūtas saskrējās Iedomājies viss iesākās tukšā rītā Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā Zinu, šerifs staigā pa naglām un mācītājs blakus jāj Nekas daudz nav svarīgs, beigās neieskaitās Aklais kapracis pūš savā ragā Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā Esmu dzirdējis jaundzimušos raudot rīta gaismā Un veci vīri bez zobiem , zaudējuši prātu Vai sapratu tavu jautājumu - viss beigts un pagalam Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā...