Aizvējā

Tas notika citā posmā darba un asins pilnā

Tumsa - priekšrocība un ceļš dubļu klāts

Ienāca no āra cilvēks bez satura

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā

Un atkal ceļā braukšu , vari atstāt savas drēbes

Viņai vienmēr došu labāko apsolos

Šajā nāves pasaulē, kur bezcerīgi cīnās

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā

Pēkšņi apgriezos, tur viņa stāvēja

Ar sudraba sprādzi ap kāju un ziediem matos

Viņa lēnām pienāca un satvēra manas sāpes

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā

Tagad starp mums siena, kaut kas pazaudēts

Pieņemu pārāk daudz jūtas saskrējās

Iedomājies viss iesākās tukšā rītā

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā

Zinu, šerifs staigā pa naglām un mācītājs blakus jāj

Nekas daudz nav svarīgs, beigās neieskaitās

Aklais kapracis pūš savā ragā

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā

Esmu dzirdējis jaundzimušos raudot rīta gaismā

Un veci vīri bez zobiem , zaudējuši prātu

Vai sapratu tavu jautājumu - viss beigts un pagalam

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā...