Dieviņš

Kad Dieviņš iet, mums tiek ievilkts pluss

Pār rudziem iet, viss kļūst ļoti kluss

Rimst ļaunie sīkt un rimst piktie bļaut

Bet slīpie raust, tiem mūs nepārspļaut

Bet Dieviņš iet un aug skaists mums dēls

Un meita aug, dziļš ir vakars vēls

Un čiekurs krīt, tā rit mūžība

Tik smuki rit, ta ta ta ta taaaa

Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to

Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco

Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc

Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo

Un rudzi zied, jo kā gan neziedēt

Ja Dieviņš lēns smukumu nāk sēt

Ir smukums kluss un ir klusums smuks

Ja būsi kluss, Dieviņš neaizmuks

Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to

Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco

Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc

Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo

Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to

Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco

Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc

Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo