Dieviņš

Kad Dieviņš iet, mums tiek ievilkts pluss Pār rudziem iet, viss kļūst ļoti kluss Rimst ļaunie sīkt un rimst piktie bļaut Bet slīpie raust, tiem mūs nepārspļaut Bet Dieviņš iet un aug skaists mums dēls Un meita aug, dziļš ir vakars vēls Un čiekurs krīt, tā rit mūžība Tik smuki rit, ta ta ta ta taaaa Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo Un rudzi zied, jo kā gan neziedēt Ja Dieviņš lēns smukumu nāk sēt Ir smukums kluss un ir klusums smuks Ja būsi kluss, Dieviņš neaizmuks Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo